Karpālā kanāla sindroms – Karpālais kanāls ir veidojums plaukstas pamatnē, caur kuru iet deviņas saliecējcīpslas un vidusnervs, kurš nodrošina jūtu kustību īkšķim, rādītajam, vidējam pirkstam un daļēji arī zeltnesim. Dažādas slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts, kad deformējas kauli, trauma, pārpūle vai ilgstošas vienmuļas kustības, grūtniecība, kad pastiprināti tiek aizturēts šķidrums, var būt par cēloni vidusnerva nospiedumam. Rezūltātā kanālā saspiestais nervs izsauc tirpšanas sajūtu pirkstos, sāpes, traucētas plaukstas darbspējas. Tas ir karpālā kanāla sindroms. Sākumā dažos gadījumos var palīdzēt šinas un imobilizācija vai pretiekaisuma medikamenti. Ja tas tomēr nelīdz, pēc iespējas ātrāk jāveic nepieciešamā operācija. Operāciju ir iespējams veikt Dr. Jāņas Zaržecka un Dr. Tālivalža Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnikā. Operācijas laikā tiek izdarīts neliels grieziens delnas pamatnē, caur kuru tiek pāršķelta karpālā saite, atverot karpālo kanālu un samazinot tajā spiedienu. Pēc operācijas bieži tiek lietots liels pārsējs un ģipša longete, lai samazinātu sāpes pēc operācijas, kuras parasti ir niecīgas. Operācijas rezultāti ir atkarīgi no laika, cik ilgi nervs ir bijis saspiests un cik stipri līdz ar to ir bojāts. Tādēļ ļoti svarīgi ir konsultēties ar ārstu jau tad, kad jūs sajūtat pirmās nospieduma pazīmes.

Dipitrēna slimība – Dipitrēna slimība jeb plaukstas saistaudu un nervu slimība, kuras cēlonis joprojām nav pilnībā zināms. Slimības rezultātā zem plaukstas ādas izveidojas cieti mezgliņi, kas laika gaitā palielinoties, savelk plaukstas pirkstus un padara tos nekustīgus. Dažkārt slimības pazīmes vērojamas arī pēdās un dzimumloceklī, taču tās ir retas un nerada tik nopietnas komplikācijas kā plaukstā. Kontraktūra ir jāoperē tad, kad cilvēks vairs nespēj nolikt iztaisnotu plaukstu uz galda ar nagiem uz augšu. Noteikti ir jāoperē tad, ja nelielie mezgli ir sāpīgi. Svarīgi ir slimību nenovilcināt, jo vēlākajā stadijā vienīgā metode plaukstas darbspējas uzlabošanai var būt bojātā pirksta amputācija. Operācijas laikā tiek izgriezti izveidojušies mezgli un rētaudu saites, kurās bieži ieaug nervu – asinsvadu kūlīši. Dažkārt nepieciešams šķelt arī pirkstu locītavu kapsulas, lai atjaunotu kustības tajās. Jo operācija notiek vēlākā stadijā, jo tā ir sarežģītāka, un ķirurgam ir lielāka iespēja bojāt ievilktos nervus un asinsvadus. Operācijas rezultāti ir atkarīgi no slimības stadijas, kā arī no rokas terapijas pēcoperācijas periodā. Rētas parasti izveidojas ļoti plānas un nemanāmas.