Neskatoties uz dažādajiem ieguvumiem un pozitīvajām lietām, visam ir divas puses, tātad arī negatīvā. Tomēr, redzot daudzveidīgos pozitīvos faktorus, cilvēki reti aizdomājas par to, vai patiesībā dalībai šajās organizācijās var būt arī negatīvā puse un vai tā viņus ietekmē. Aptuveni tikai 22% – 35% no visiem Latvijas iedzīvotājiem 2014. gadā uzskatīja, ka, piemēram no iestāšanās Eiropas Savienība ir nākuši tikai zaudējumi. Ņemot vērā, ka tas bija tieši gads, kad Latvija pārgāja uz eirozonu, lielākā daļa uzskatīja, ka lata zaudēšana bija nozīmīgākais zaudējums. Tāpat arī tiek novērtēta milzīgā konkurence ražošanas tirgū, cilvēku emigrācija un imigrācija, dzīves līmeņa pazemināšanās un inflācija, kā arī valsts identitātes un autentiskuma zaudēšana.

Zināms fakts ir tas, ka Latvija ir bijusī Padomju Savienības valsts, kurā vecāka gada gājuma cilvēki varētu skaitīties kā īpatsvars – tādējādi ir palikusi arī “vecā Padomju domāšana”. Tas vienkārši nozīmē to, ka gados vecākie pilsoņi ir pieraduši pie kaut kādām vērtībām, sistēmām un sabiedrībā pieņemtajām lietām. Mūsdienās, kad jaunieši tiecas izzināt pasauli, iepazīt nezināmo un attīstīt, un padarīt atbilstošu mūsdienām Latviju, pārējiem to varētu būt grūti pieņemt. Jaunieši caur dažādām starptautiskām programmām izglītojas un grib izglītot arī pārējos. Spilgtākais piemērs būt viendzimuma laulības, kamēr citi uzskata, ka tas ir nepareizi un Dievs nav radījis pasauli tādēļ, tikmēr jaunās paaudzes pamet savu dzimteni, lai dotos uz vietām, kur jūtas droši un neapspiesti.

Apkopojot informāciju, es uzskatu, ka Latvijai noteikti ir vērtīgāki ieguvumi nekā zaudējumi, esot starptautiskās politikas dalībniecei. Starptautisko organizāciju pieaugošā ietekme atstāj ļoti lielu iespaidu uz dalībvalstu ekonomikām, kultūras attīstību, vispārējo valsts attīstību un skatījumu uz nākotni. Savstarpēji sniegtais atbalsts nepieciešamajos brīžos ir ļoti nozīmīgs, it īpaši tagad, kad pasauli ir skārusi COVID-19 pandēmija reizē attīstoties ar ekonomisko krīzi. Dažādas organizācijas meklē labākos situācijas risinājumus, veidus kā palīdzēt tiem, kam nepieciešams un veidus, kā apturēt slimības izplatīšanos. Arī šobrīd Latvija ir saņēmusi palīdzību ar medicīniskajiem piederumiem, un arī ir ārsti, kas ir braukuši uz citām valstīm palīdzēt slimajiem cilvēkiem.

Mūsdienās gandrīz katra pasaules valsts ir iesaistīta kaut kādā starptautiskā organizācijā. Latvija savu ceļu ar starptautiskajām organizācijām pirmo reizi sāka 1991. gadā, pēc savas neatkarības atgūšanas. Integrējoties pasaulē, sekas tam var būt dažādas. Kādai valstij šī sadarbība var nozīmēt lielus ieguvumus, piemēram, atbalstu, aizsardzību, finansējumu, sadarbību, tomēr citai tas var būt arī zaudējums – var rasties lielāki izdevumi, saplūst kopā pasaules tirgus līdz ar ko rodas milzīga konkurence, identitātes zaudēšana, brīvā emigrācija. Tomēr, vai situācija Latvijā, iesaistoties kādā no pasaules organizācijām, ir uzlabojusies vai tomēr radījusi arī kādas negatīvas sekas, kas nemanāmi ietekmē cilvēku parasto ikdienu?

Skatoties uz dažādajām organizācijām, kurās iesaistās Latvijas Ārlietu ministrija, var tikai minēt, kādēļ un ar ko saistīta ir šī apvienība, un vai tiešām Latvija kaut ko no šīs sadarbības iegūst. Izvērtējot pozitīvo pusi, integrējoties ar starptautisko politiku, varētu uzskaitīt daudz dažādas lietas. Lielākais ieguvums uzskaitījumā būtu starptautiskais miers un drošība, un citas šajā sfērā saistošas palīdzības lietas, ko nodrošina vairāk kā viena organizācija – ANO, EDSO, NATO, OSCE un citas. Protams, ir arī citi pozitīvie aspekti un ieguvumi, Latvijai esot kā dalībvalstij, proti, finansiāls atbalsts dažādiem projektiem, palielināts preču piedāvājums tirgū un plašāks tirgus, noteiktas normas un kvalitātes prasības, iespēja brīvi ceļot, programmas skolēniem, kas ļauj studēt un iepazīt citas valstis un kultūras.

Latvija jau kopš neatkarības atgūšanas izmantoja starptautiskās organizācijas veidu, kā veicināt savu interešu panākšanu, pretī sniedzot atbalstu starptautisko tiesību normu īstenošanu pasaulē. Atskatoties uz vēstures aspektiem, Latvija nodibināja kontaktus ar ārvalstīm jau iepriekš, atbalstot viņu lēmumus. Rezultātā vairāk valstis arī nobalsoja par Latviju kā neatkarīgu valsti. Vēlāk arī iesaiste dažādajās organizācijās sekmējās ar palīdzību cauri krīzei, precīzāku skatījumu uz cilvēktiesībām, veselības aprūpi, preču kvalitātes kontroli. Katra no organizācijām attīstās un meklē efektīvus veidus, kā sekmēt gan valstu atsevišķās intereses, gan kolektīvās, kas nozīmē arī to, ka turpmākie projekti ir domāti, lai palīdzētu visām dalībvalstīm.