Dzelzs priekškars jeb dzelzs aizkars ir tēlains apzīmējums, kas aukstā kara laikā simbolizēja ideoloģisko cīņu un robežu, kas pēc Otrā pasaules kara izveidojās Eiropā starp kapitālistiskajām Rietumu valstīm un komunistiskajām Austrumu bloka valstīm. Tādēļ viss, kas saistījās ar Rietumeiropu vai Amerikas savienotajām valstīm bija aizliegts, tajā skaitā mūziku. Publiskajā telpā te noderīgs bija zemteksts. Prasme apiet cenzūru raksturo veselu laikmetu un vēlmi kļūt vienotiem. Bet kāpēc Eiropas mūzika šajā laikā periodā ir viens no izcilākajiem sasniegumiem? Spēja apiet pastāvošo sistēmu ievedot jaunākās mūzikas plates aiz dzelzs priekškara ir viena liela sasnieguma vērtas. Visas paaudzes, jo īpaši jaunieši, tiecās uzzināt, kas notiek, kas ir modē ārpus sociālistiskajām valstīm, Rietumos. PSRS nevēlamās modernās popmūzikas kultūras pieejai bija vairākas iespējas: varēja censties uztvert Rietumu radiostacijas, piemēram, ”Radio Luksemburg”,’’Radio Mercur’’ , “Radio Caroline” u.t.t ,kuras pārraidīja Rietumu mūzikas ierakstus.1960.gados attīstījās un kļuva pieejamāka magnētisko lenšu ieraksta un atskaņošanas tehnoloģija. Lai gan tas nebija lēts prieks, tas deva iespēju apmainīties ar mūzikas ierakstiem un padarīja pieejamus Rietumu izpildītāju, kā arī ārzemju ierakstus. 1956. gadā radās Eiropas dziesmu konkurss ,,Eirovīzija”, kas kļuva par vienu no lielākajiem mūziķu sadraudzības veidiem visā Eiropā mūsdienās, kādreiz nebija pieejama visiem. Par piemēru var ņemt vienu no populārākajām grupām ,1974. gada Eirovīzijas uzvarētāju grupu  ,,ABBA”, kura ieguva lielu popularitāti visā Eiropā. Par spilgtāko piemēru 20.gs mūzikas spēkam var minēt Baltijas ceļu un Barikādes, kurās cilvēki neskatoties uz briesmām, kas viņus varēja  devās un dziedāja, pulcējās kopā, jo ticēja tam, ka viņi kļūs brīvi, mūsdienās mēs šo notikumu saucam par dziesmoto revolūciju. Kopdziedāšanas ietvaros bieži izpaudās slēpts protests. Šīs noskaņas spēcīgi izteiktas arī kora dziesmās ar metaforiskiem tekstiem, kas bija saprotami dziedātājiem un publikai. Tolaik pārkāpjot jebkuru manis nosaukto PSRS rīkojumu, cilvēki varēja šķirties ne tikai no savas brīvības, kas burtiski vairs nepastāvēja, bet arī tikt izsūtīti vai ļaunākajā gadījumā nogalināti.  20. gs mūzika kļūst par miera un vienotības simbolu.

Mūzikas instrumenti, kas radušies Eiropā, ļauj cilvēkiem dalīties ar mūziku visā pasaulē. Renesanses mūziķi ievada unikalitāti mūzikā, parādot to, kāda varētu būt mūzika, ja cilvēks netiek ierobežots un ļaujas komponēšanas izjūtām. 20. gadsimta mūzika vieno vairākas Eiropas tautas, katrā tautā izceļot unikalitāti un vēlmi pēc miera  ko varēja skaidri redzēt Eirovīzijas dziesmu konkursā, Austrumu Eiropas iedzīvotāju vēlmē pēc Rietumu valstu mūzikas un vēlāk arī Baltijas valstu dziesmotā revolūcja. Eiropas mūzika ir izmainījusi daudzu cilvēku dzīves ritmu vairāku gadsimtu laikā ,liekot aizmirst par to, cik skarba ir pasaule, kas ir visapkārt un tieši tāpēc es uzskatu, ka tieši šie notikumi ir Eiropas mūzikas lielākie sasniegumi, jo katram cilvēkam mūzikas uztvere ir individuāla un neatkārtojama, tāpēc domas par šo tēmu var atšķirties katram.

Konfūcisms ir ētiski politiska mācība, vēlāk viens no filozofijas pamatvirzieniem Senajā Ķīnā, kura aizsācējs ir Konfūcijs. Mācība balstīta uz cilvēka dabas, ētikas, valsts, tikumības un ģimenes noteikumu ievērošanu. Tā ir viena no trijām Ķīnas filozofiski reliģiskām skolām, bet visvairāk atbilst Senās Ķīnas kultūras noteikumiem, jo pauž sociālā taisnīguma identiskumu. Mācības pamatā bija hierarhisko pienākumu sadales sistēma, kur jaunākajam bija jāpakļaujas vecākajam, kuram bija jārāda piemēru, apliecinot savu gudrību, un kur zemākstāvošam cilvēkam bija jāpakļaujas augstākstāvošam, kuram piederēja lielāka vara. Tas paredzēja, ka ierēdņiem bija jāpakļaujas valdniekam, lai tiktu saglabāts līdzsvars kosmosā. Konfūcijs arī pauda domu, ka Debesu gribu var īstenot vienotībā, tādēļ uzskatīja, ka valsts pārvaldei jābūt taisnīgai. Konfūcijs domāja, ka Debesis nosaka sociālo statusu, bet dzīvību un nāvi nosaka tikai liktenis. Par hierarhisko attiecību pamatu tika uzskatīta ģimene, kurā bija skaidri jādefinē pienākumi, lai: “ valdnieks būtu valdnieks, tēvs būtu tēvs un dēls būtu dēls ( The Analects 12:11). “ Tas tika uzskatīts par attiecību ideālu. Andrejs Mūrnieks raksta: ”Ideālā rīcībā, audzināšanā vai jebkurā sabiedriskā darbībā Konfūcijs izdala trīs etapus. Lai izveidotu pareizo kārtību, viņš aicina “sākt visu ar poēziju, turpinot ar rituāli un pabeigt ar mūziku”.”

Poēzija ir ritmiska kustība, kas tiek saistīta ar vārdu. Savukārt valoda valoda tiek raksturota kā cilvēka pašizpausme. Ir nepieciešams saskaņot gan savu domāšanu un uzvedību, gan arī ir jāprot lietot skaidru un saprotamu valodu, lai darbi atbilstu vārdiem. Rituālu raksturo principu un likumu ievērošana, kas ietver arī taisnīgumu un pienākuma apziņu. Tās ir attiecības citam pret citu, kuru raksturo hierarhija gan ģimenē, gan valstī. Mūzika ir debesu harmonijas atveids, kuru var sasniegt tikai ar rituālu palīdzību. Rituāls sadala sabiedrību ,bet mūzika atkal cenšas to apvienot, saliedēt. Tikai ievērojot šos visus iepriekš minētos posmus, var gūt panākumus gan valsts pārvaldē, gan personīgajā dzīvē.