Konfūcisms ir ētiski politiska mācība, vēlāk viens no filozofijas pamatvirzieniem Senajā Ķīnā, kura aizsācējs ir Konfūcijs. Mācība balstīta uz cilvēka dabas, ētikas, valsts, tikumības un ģimenes noteikumu ievērošanu. Tā ir viena no trijām Ķīnas filozofiski reliģiskām skolām, bet visvairāk atbilst Senās Ķīnas kultūras noteikumiem, jo pauž sociālā taisnīguma identiskumu. Mācības pamatā bija hierarhisko pienākumu sadales sistēma, kur jaunākajam bija jāpakļaujas vecākajam, kuram bija jārāda piemēru, apliecinot savu gudrību, un kur zemākstāvošam cilvēkam bija jāpakļaujas augstākstāvošam, kuram piederēja lielāka vara. Tas paredzēja, ka ierēdņiem bija jāpakļaujas valdniekam, lai tiktu saglabāts līdzsvars kosmosā. Konfūcijs arī pauda domu, ka Debesu gribu var īstenot vienotībā, tādēļ uzskatīja, ka valsts pārvaldei jābūt taisnīgai. Konfūcijs domāja, ka Debesis nosaka sociālo statusu, bet dzīvību un nāvi nosaka tikai liktenis. Par hierarhisko attiecību pamatu tika uzskatīta ģimene, kurā bija skaidri jādefinē pienākumi, lai: “ valdnieks būtu valdnieks, tēvs būtu tēvs un dēls būtu dēls ( The Analects 12:11). “ Tas tika uzskatīts par attiecību ideālu. Andrejs Mūrnieks raksta: ”Ideālā rīcībā, audzināšanā vai jebkurā sabiedriskā darbībā Konfūcijs izdala trīs etapus. Lai izveidotu pareizo kārtību, viņš aicina “sākt visu ar poēziju, turpinot ar rituāli un pabeigt ar mūziku”.”
Poēzija ir ritmiska kustība, kas tiek saistīta ar vārdu. Savukārt valoda valoda tiek raksturota kā cilvēka pašizpausme. Ir nepieciešams saskaņot gan savu domāšanu un uzvedību, gan arī ir jāprot lietot skaidru un saprotamu valodu, lai darbi atbilstu vārdiem. Rituālu raksturo principu un likumu ievērošana, kas ietver arī taisnīgumu un pienākuma apziņu. Tās ir attiecības citam pret citu, kuru raksturo hierarhija gan ģimenē, gan valstī. Mūzika ir debesu harmonijas atveids, kuru var sasniegt tikai ar rituālu palīdzību. Rituāls sadala sabiedrību ,bet mūzika atkal cenšas to apvienot, saliedēt. Tikai ievērojot šos visus iepriekš minētos posmus, var gūt panākumus gan valsts pārvaldē, gan personīgajā dzīvē.