No 1994.gada līdz 1998.gadam neatmaksājamās palīdzības veidā Latvija no ES ir saņēmusi 92 miljonus latu.

Svarīgākais kanāls, caur kuru Latvijā ieplūst ES budžeta līdzekļi, ir Phare programma. Pēdējo gadu Phare programmas prioritāte Latvijā ir atbalsta sniegšana, lai Latvija sekmīgi sagatavotos iestāšanai ES. Tiek atbalstīti projekti, kas saistīti ar ES likumdošanas pārņemšanu, sagatavošanos līdzdalībai ES kopīgajās politikās un sagatavošanos darbībai ar strukturālajiem fondiem.

Phare programmas finansējums Latvijā galvenokārt sastāv no līdzekļiem, kas ir iekļauti Phare nacionālajā programmā. Tā ir programma, kura gadu top, vienojoties Eiropas Komisijai un Latvijas valdībai par konkrētu pasākumu kopumu, kam jāsaņem ES finansējums. Nacionālajā programmā tiek ņemtas vērā gan ES izvirzītas palīdzības prioritātes, gan arī valsts vajadzības. Pašreizējā Phare nacionālā programma sastāv no projektiem valsts administrācijas nostiprināšanai vai arī liela apjoma investīcijām būvniecības un citos infrastruktūras izveides darbos. Atsevišķi no Phare nacionālās programmas pastāv arī Phare Pārrobežu sadarbības programma, kuras mērķis ir ar kopējiem projektiem veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm. Latvija iesaistīta pārrobežu sadarbības projektos ar Baltijas jūras valstīm – Vāciju, Dāniju, Zviedriju, Somiju, Poliju, Lietuvu un Igauniju. Phare finansējuma ietvaros Latvijā darbojas arī vairākas horizontālās un daudzvalstu programmas.

Latvijai ka kandidātvalstij ir izvirzīti 3 galvenie noteikumi, lai tā varētu pretendēt uz ES līdzekļiem:
• Ir jābūt izstrādātai skaidrai stratēģijai, kā valsts gatavojas risināt pirmsiestāšanas perioda problēmas,
• No Latvijas puses jābūt adekvātam projektu līdzfinansējumam,
• Nepieciešama administratīva struktūra, kas tiktu iesaistīta līdzekļu pārvaldē.

Līdzfinansējums, ko ES prasa dažādām programmām un projektiem, mēdz būt dažādas. Pagaidām Latvijai netiek izvirzītas tik augsta līdzfmansējuma prasības kā pret ES dalībvalstīm. Phare institūciju stiprināšanas pasākumiem Latvijas līdzfmansējuma daļai jāsastāda 10% no kopējās projekta summas, bet investīciju projektiem šī robeža ir 25%. Arī ES finansētās programmās, kurās Latvija jau piedalās, ir jārēķinās ar to, ka programmas finanses nesegs visus 100% no izdevumiem, tāpēc ir jāparedz līdzfinansējuma avoti. Tie var būt gan valsts fondi, gan privātie līdzekļi.