Itālijas novadā Tibras upes kreisajā krastā ap 8. gs. vidu p.m.ē. pie Vidusjūras veidojās Romas pilsēta. Itālijas pussala ir līdzīga zābakam. Roma ir Itālijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta Itālijā. Pirmās civilizācijas Itālijā veidoja Etruski un latīņi. Itālijā kolonijas veidoja grieķi un feniķieši.  Pašā Tibras upes ielejā senatnē bija purvi. Pilsēta sākumā izveidojās uz septiņiem pakalniem: Kvirināla, Vimināla, Kapitolija, Eskvilīna, Palatīna, Aventīna un Cēlija. Pilsēta tikusi dibināta uz viena no septiņiem Romas pakalniem – Palatīna kalna.

Pilsētas rietumu daļā Tibras upes krastā atrodas pasaules mazākā valsts – Vatikāns. Pilsētas centrā atrodas Vatikāns – suverēna valsts, pāvesta rezidence, Roma ir visas katoļu pasaules centrs. Romā dzīvoja pilntiesīgi pilsoņi, svešinieki un vergi. Tur dzīvoja gan bagāti cilvēki, gan nabadzīgi. Roma ir ārkārtīgi bagāta ar dažādu laiku arhitektūras pieminekļiem. Romā ir apmēram 900 baznīcu. Romas platība – 1285 km². Tās blīvums – 1985/km². Iedzīvotāju skaits apmēram 3 000 000.

Leģenda vēsta, ka Romu 753.gadā p.m.ē. dibinājis Romuls – viens no dvīņubrāļiem, kurus uzaudzināja vilcene. Otra brāļa vārds bija Rems. Romuls tiek uzskatīts par pirmo Romas valdnieku, no kura cēlies pilsētas nosaukums – Roma. No abiem dvīņiem par Romas valdnieku kļuva Romuls, jo starp brāļiem izcēlās strīds un dusmās Romuls nogalināja Remu. Viņš teica, ka tā notikšot ar katru, kurš uzdrošināsies pārkāpt viņa pilsētas mūrus. Pēc leģendas Romā pavisam ir bijuši septiņi valdnieki 250. gadu garumā. Tie bija: Romuls, Numa, Pompilijs, Tulls Hostilijs, Anks Marcijs, Tarkvīnijs Vecākais, Servijs Tullijs un Tarkvīnijs Lepnais. Valdnieku vēlēja tautas sapulcē. Valdnieks bija parasts cilvēks, kas stāvēja viņam līdzīgu priekšgalā.

Romieši bija karotāju tauta. Karot viņus mudināja ienākumi no iekarotajām teritorijām un vēlme gūt labu slavu karā. Romā vasaras ir karstas un sausas, bet ziemas ir siltas un maigas. Romā nodibināja republiku 510. gadā p.m.ē.